Paklausīgu Jauno 2021. gadu

Manas avis dzird manu balsi!

Jāņa evaņģēlijs 10:22-31

Ņemot vērā notiekošo pasaulē un mūsu Latvijā, mums vēl vairāk nepieciešams dzirdēt un paklausīt Jēzum Kristum. Jūs esiet uzticami Kungam, palieciet uzticami Kungam Jēzum Kristum. Vēlos jūs uzrunāt par to, kā tas ir dzirdēt Jēzu Kristu savā dzīvē runājām. Savā sirdī runājam. Jēzus saka, ka Viņam pieder avis. Drusku iepriekš Jēzus pats par Sevi saka: Jāņa ev.10:11 ES ESMU labais gans. Labais gans atdod savu dzīvību par savām avīm. 14 Es Esmu Labais Gans; Es pazīstu Savas avis, un manas avis Mani pazīst. 15 Itin kā Tēvs pazīst Mani, Es pazīstu Tēvu; un Es atdodu Savu dzīvību par Savām avīm. 

Paskatīsimies, kāpēc avis ir tik līdzīgas cilvēkiem dažādās darbībās. Salīdzinājums. Aitām jēriņi nedzimst daudz vienā metienā, parasti 1-2. Aitas ir šķīstas, pieticīgas un bailīgas. Aita ir bara dzīvnieks. Aitas sekos savam aitu barvedim. Barvedis iet pa priekšu un aitas seko. Aitām patīk nomaldīties no bara. Aitas daudz blēj. Reizēm aitas badās. Īpaši teķi badās. Kāpēc nevar pamanīt, ka vilks ir aitu barā iemaldījies? Aitām vajadzētu būt tīrām un ne pelēkām. Viņas ir pelēkas tad, kad ir netīras. Starp tīrām, gaišām aitām, vilku var pamanīt. Aitas aiz sevis atstāj mēslus. Vilks, pirms uzbrukšanas izvārtās aitu mēslos un tad iegūst aitu smaržu. Tāpēc aitas pieņem vilku. Vilks ieskrien aitu barā un uzbrūk vājākai. Aitas tālumā neredz. Viņas seko balsij. Cilvēki reizēm lieto teicienu: „Aita tāda”. Tas ir salīdzinājums. Pirms gulēt iešanas, aitas nometas ceļos un tad apguļas. Tāpat mostoties, pieceļas uz ceļiem, un tad pieceļas visā augumā. Paskatieties, cik daudz līdzību avīm ir ar cilvēku rīcību un ikdienas dzīvi. Ja cilvēki toreiz nespēja klausīties un ticēt tam, ko Jēzus ir teicis un darījis, tad viņi nepieder pie Jēzus „avīm”. Nepieder pie Jēzus ganāmā pulka. Jēzus turpina ar ļoti nozīmīgu apgalvojumu. Tas ir labākais, kas arī mums šodien ir jau pateikts. Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko. Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas.” 

Piemērs par avīm Skotijas kalnos. Avis bieži nomaldas kalnainās vietās no bara un nokļūst tur, kur pašas saviem spēkiem netiek ārā. Zāle tādās grūti pieejamās vietās ir garšīga. Avis pat lec zemāk no bīstama augstuma, lai nokļūtu tur. Tad, kad ir pagājušas trīs, četras dienas, tad avs sāk blēt pēc palīdzības. Tad, kad viss ir apēsts, kad vairs nav cerība izdzīvot, avs sauc pēc palīdzības. Tad avju gans dzird blēšanu, avs saucienu pēc palīdzības. Tikai tad avju gans dodas viņai pakaļ, apliek virvi un izglābj. Kāpēc ne ātrāk? Kāpēc gans neglābj uzreiz, kad avs ir nolekusi bīstamā vietā? Kā jau teicu, avs ir stūrgalvīga, dumja. Te noder teiciens, „dumjā kā aita.” Ja gans dotos uzreiz viņai pakaļ tā muktu no gana. Viņa lēktu vēl tālāk un, iespējams, nāvējoši savainotu sevi. Gans to ļoti negrib. Jēzus saprot cik stūrgalvīgi mēs varam būt cenšoties paši sevi glābt, pretēji tam, lai ieklausītos, ko Jēzus mums saka, kā Labais Gans, Kurš atdod Savu dzīvību par mums. Jēzus grib, lai mēs dzirdam, saprotam, kas Viņš ir un kas Viņš grib būt mūsu dzīvēs. Jēzus vēlas, lai mēs saprotam, ka līdzīgi kā gans rūpējas par savām avīm, tā Viņš grib parūpēties par katru no mums. Jēzus vēlas, lai mēs sekojam viņa balsij. Viņš grib, lai mēs dzirdam Viņa balsi. To ko Viņš mums jau saka. Viņš grib, lai mēs ejam cauri dzīvei kopā ar Viņu un Viņš, kā Labais Gans izvadīs mūs cauri vētrainai dzīvei. Daudzreiz tev un man ir grūti sadzirdēt Viņa balsi. To, ko Viņš saka mūsu ikdienas dzīves situācijās.

Piemērs, ceļotājs un 300 avis uz ceļa. Kāds vīrs, Bobs Krabtrijs apraksta kādu notikumu no sava ceļojuma. Viņš brauca pa ceļu un nonāca vietā, kur bija sanākuši kopā divi avju gani un runājās. Viņiem kopā bija kādas 300 avis. Ceļotājam bija jāgaida, kamēr ceļš atbrīvosies no avīm. Tad viņam ienāca prātā jautājums. Kā viņi sadalīs, atšķirs katrs savas avis? Viņam par pārsteigumu, viens gans nemaz tik skaļā balsī aicināja avis aiz sevis un viss bars sadalījās divās daļās un sekoja saviem ganiem. Avis pazīst sava gana balsi. Jēzus Kristus aicinājums tev ir dzirdēt un sekot Viņa balsij. Atpazīt Viņa teikto šajā skaļajā pasaulē. Atpazīt Viņa balsi tad, kad apkārt daudz skaļāk skan citi vārdi. Iespējams, ka vairumam no mums nav dzirdes grūtības. Tu vari dzirdēt to, ko tu gribi dzirdēt. Varbūt Jēzus tieši tev šodien saka dzīvībai un tavai dzīvei nozīmīgākos vārdus, lai paglābtu ceļā, kur tu esi. Viņš to ļoti vēlas – Tevi glābt!Cik ļoti tu vēlies to dzirdēt? Cik pieņemami būtu tie vārdi, kuri tev varētu uzreiz nepatikt, bet tie tev būtu ļoti noderīgi tavai turpmākai dzīvei.

Piemērs par 2 draugiem. Divi draugi gāja cauri parkam, kur ir daudz cilvēku un dažādi trokšņi, skaņas. Pēkšņi viens no viņiem saka: ieklausies, dzirdi, kā circenis spēlē. Cik skaista skaņa? Otrs draugs neko no tā nedzirdēja. Viņš dzirdēja tikai pūļa troksni un neko citu.. Tas, kurš dzirdēja circeni ir zoologs un viņa dzirde ir trenēta dzirdēt tādas skaņas. Viņš nevarēja īsti paskaidrot, kā viņš to var. Viņš iebāza roku kabatā un nometa zemē monētu. Tā skanēja. Vairāki apkārtējie cilvēki, tūdaļ atskatījās un pavisam noteikti sadzirdēja lielajā troksnī monētas skaņu. Tad zoologs teica savam draugam: Mēs dzirdam to, ko klausāmies. Varbūt tā ir tā mūsu problēma, ka mēs negribam, necenšamies ieklausīties Viņā. Dzirdam to, kas mums interesē. Jūdi toreiz dzirdēja, bet neticēja. Viņi redzēja brīnumu zīmes, bet nesaprata vēstījumu. Cilvēce ir dzirdējusi vēstījumu cauri gadsimtiem caur Bībeli, caur sludināšanu, caur Sakramentu, caur to, ka Jēzus Kristus ir dzimis, miris un Augšāmcēlies. Mēs esam redzējuši Jēzus Kristus darbību caur Svēto Garu, kā viņš izmaina cilvēku dzīves, bet joprojām šaubāmies. Joprojām neuzticamies.

Piemērs par Teksasas avju ganu dzīvi. Alans Emerijs apraksta vienas nakts piedzīvojumu pavadītu kopā ar avju ganu, kura pārziņā bija 2000 avis. Vakaram atnākot, avju gans sakūra uguni un gatavoja vakariņas. Sargsuņi bija sagūlušies tuvu ugunskuram sildīties. Emerijs skaidri un nepārprotami sadzirdēja ienaidnieka skaņu. Tie bija koijoti, kuri sabļāvās savā starpā. Abās pusēs aitu baram. Sargu suņi neapsargāja avju baru un saprotams, ka arī to koijoti zināja. Avju gans sameta daudz pagales ugunskurā un sataisīja to lielāku. Tad Emerijs, kurš apraksta šo notikumu, ieskatījās avju barā un ieraudzīja simtiem, simtiem mazu gaismiņu. Viņš raksta: „Es sapratu, ka tās mazās gaismiņas ir ugunskura atspulgs viņu acīs. Briesmās avis neskatījās apkārt uz ienaidnieku pusi tumsā, bet avis turpināja skatīties uz savu ganu.” Mēs esam aicināti, lai ticībā skatītos uz mūsu Glābēju, Jēzu Kristu, Ieklausītos mūsu Labajā Ganā, Viņa balsī. Mēs pazīsim Viņu, ja uzticēsimies. Ja būsim Viņa avis. Tad, kad ienaidnieks, velns – avīm tas ir koijots, vilks, draud un tu to dzirdi, tad savu uzmanību velti uz Jēzu Kristu. Lai to izdarītu, tu vari trenēt savu dzirdi, savu maņu uz Jēzu Kristu. Kā māmiņa pazīst savu bērnu saucienu, raudas, niķošanos vai sāpes, tā kristietis var sadzirdēt Jēzus Kristus balsi. To var darīt veltot tam laiku, izzinot, kā tas notiek:

*Tev ir laiks Dieva Vārdam, Bībelei. Tu lasi to, ko Jēzus jau ir teicis, ko mācījis. Tev nav nekas jāizdomā. Tu dari to nevis piespiesti, bet tāpēc, ka tu gribi iepazīt sava Labā Gana balsi.

*Tu pārrunā ar citiem kristiešiem. Nevis ar tiem, kuri neseko Labajam Ganam, bet ar tiem, kuri seko jau ilgāku laiku un iespējams ir labāk iepazinuši Labā Gana balsi. Tev ir vajadzīgs „bars”. Tev ir vajadzīga draudze, kopiena, kurā tu vari pārdzīvot savu dzīvi, veiksmes un neveiksmes.

Mīļie, novēlu paklausību Jēzum Kristum un dzirdēt Viņu Jaunajā 2021. gadā!

Jūsu Mārcis Zīverts

This entry was posted in Bez tēmas. Bookmark the permalink.

Comments are closed.