Šajā mēnesī, mēs lasījām sākot ar vēstuli Titam un noslēdzot ar patreizējo lasījumu 1. Pētera vēstuli. Šo vēstuļu saturs, mani, aicināja domāt par divām būtiskām lietām – ticību un darbošanos ticībā.
Pēc vēstules Ebrejiem ticība ir – stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām(Ebrejiem 11:1). Un tā mēs arī ceram, ka mūsu ticība ir stipra, iedrošinoša un par gaismu apkārtējiem. Iespējams šajā laikā, esot attālāk no draudzes fiziskās telpas, mēs jūtam, ka mūsu ticība var būt blāvāka, tomēr mums ir apsolījums, ka Dievs ir līdzās un redz mūsu sirdis, mīlot tās – jo ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem(Titam 2:11). Pestīšanas gaisma ir tā, kas nākamajā mēnesī tiek sludināta visā pasaulē. Tāpēc šis ir laiks, kurā mēs varam īpaši sajust un atjaunot savu ticības gaismu, ļaujot Dievam darboties mūsu sirdīs. Mēs varam ne tikai paši atjaunoties Dieva klātbūtnē, bet arī dot citiem iespēju saskatīt Dieva pestīšanu.
Ebreju vēstulē 11. nodaļā ir minēti daudzi Vecās Derības piemēri, kur cilvēki darbojās cerībā, paļaujoties uz to ticības apsolījumu, kuru Dievs katram bija sagatavojis. Lai gan viņi saņēma tikai liecību, tie nesaņēma apsolīto šajā zemes dzīvē (Ebrejiem 11:39). Cik gan vairāk mums ir iespēja un iedrošinājums darboties ticībā, dzīvojot Jaunās Derības laikā, kurā Svētais Gars ir mūsu aizstāvis, iedrošinātājs un tas, kurš dara Dieva darbus caur mums. Brīdī, kad saņemam sirdī iedrošinājumu, šajā laikā, kādu iepriecināt, satikt, piezvanīt, aprunāties – paklausīsim tam un būsim par ticības darbu darītājiem, lai ikviens var sajust šo cerību par Jēzus Kristus pestīšanu.
Ticu, ka novembra Bībeles lasījums ir mūs iedrošinājis un sagatavojis Ziemassvētku gaidīšanas laikam, lai varam būt par cerības nesējiem pasaulei.
“Ja kāds runā, tad kā Dieva vārdus, ja kāds kalpo, tad kā ar to spēku, kuru Dievs piešķir, ka visās lietās Dievs tiktu pagodināts caur Jēzu Kristu; viņam pieder gods un vara mūžu mūžos. Āmen!” (1.Pētera 4:11)
Pārdomas sagatavoja Dana Gintere.