Jelgavas baptistu draudzes svētdienskola darbojas kopš 1989. gada.
Svētdienskolas nodarbības notiek katru svētdienu, dievkalpojuma laikā.
Nodarbības notiek trijās vecuma grupās bērniem no 3 līdz 13 gadu vecumam.
Svētdienskolā bērni:
- mācās lasīt un saprast Bībeli
- mācās lūgt Dievu
- dzied un uzstājas draudzes svētkos
- gatavo rokdarbus
- dažkārt sporto
Vasarā, kad svētdienskolas nodarbības nenotiek, tiek organizēta „Vasaras Bībeles skola”, kuru aicināts apmeklēt ikviens jelgavnieks vecumā no 7 līdz 12 gadiem.
Svētdienskolas nodarbības vada Dievu un bērnus mīloši, labsirdīgi, pacietīgi, radoši svētdienskolotāji.
Ikviens bērns ir laipni gaidīts svētdienskolas nodarbībās!
Svētdienskolas vadītāja – Liene Strazdiņa
Svētdienskolas darbs draudzē dažādos laika posmos
Bērnu kristīgai audzināšanai baptistu draudzēs vienmēr bijusi pievērsta liela uzmanība jau kopš draudžu dibināšanas sākuma laikiem.. Organizēts svētdienskolu darbs Latvijā sācies ap 1873. – 1875. gadu. No tā varam secināt, ka, iespējams, arī Jelgavas baptistu draudzē vienmēr ir bijusi lielāka vai mazāka svētdienskola, kas aktivizējusies Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, kā tas bijis visās draudzēs.
Abos pasaules kara laikos darbs ar bērniem tika traucēts, bet pilnīgi aizliegts pēc 2. Pasaules kara, kad nodibinājās ateistiskais padomju varas režīms. Tad svētdienskolu darbam bija jānoiet dziļā slepenībā un pagrīdē, un tas varēja notikt vien ģimenes lokā, bet draudžu telpās ļoti slepeni aiz slēgtām durvīm, cerībā, ka neviens par to neziņos. Par organizētu bērnu un jauniešu pulcēšanu un Bībeles mācīšanu mācītājam varēja tikt atņemta sludinātāja licence. To piedzīvoja arī Jelgavas draudzes mācītājs Haralds Kalns.
1984. gadā draudzes padomes priekšsēdētājs Jānis Mellums mani aicināja uzņemties atbildību par svētdienskolas darbu draudzē, pārņemot to no Ausmas Mellumas un Ilzes Gerhardes. Darbs ar bērniem tolaik notika dievkalpojuma laikā draudzes mājā, mācītāja dzīvoklī, un oficiāli tā bija nodefinēta kā „bērnu pieskatīšana dievkalpojuma laikā pēc viņu vecāku lūguma”, ja nu kāds nelabvēlis to nosūdzētu varas iestādēm. Nodarbībās mācījāmies Bībeles stāstus, dziedājām dziesmas, mācījāmies dzejoļus, gatavojām svētku programmas, vasarā devāmies pārgājienos un braucām ekskursijās. Dievs darbu pasargāja un svētīja. Bērnu bija ap 25, tie visi bija draudzes locekļu bērni. Vecāki ļoti atbalstīja svētdienskolas darbu un svētdienskolotājus, jo vērtēja to kā lielu svētību. Kopā ar mani kalpoja Guna Svoka un Tabita H. Šķerberga, bija arī epizodiski palīgi no jauniešiem.
Lielo iespēju laiks
80 –to gadu beigās, kad sabiedrībā aktīvas kļuva valstiskās brīvības un neatkarības idejas, arī garīgās atmodas vēji pēc 50 padomju varas gadiem bija jūtami gan sabiedrībā, gan arī draudzēs.
Tas mudināja draudzes meklēt jaunas iespējas pasludināt tautai Dieva Vārdu, celt gaismā aizliegto, ilgus gadus slēpto Bībeli. Radās dažādas iespējas atbildēt uz sabiedrībās jautājumiem un garīgajiem meklējumiem, un tās bija jāizmanto.
1988. gadā draudze par mācītāju aicināja Jāni Eisānu. Dievs viņa sirdī bija devis skaidru un drosmīgu vīziju par kristīgās izglītības programmu draudzē caur jauna tipa atklātu svētdienskolu – visai ģimenei. Kā īpašu mērķauditoriju mācītājs vēlējas uzrunāt pilsētas inteliģenci, kas varētu kristīgas idejas nest tālāk sabiedrībā.
Jauns projekts un izaicinājumi
Vispirms vajadzēja ieinteresēt, pārliecināt un sagatavot draudzi un apmācīt jaunus svētdienskolotājus. Daudzos jaunais projekts viesa vien šaubas, kā jau par visu jauno un nepieredzēto. Un tomēr, sagatavošanās darbi sākās. Vispirms jau dievkalpojuma laiku pārcēla no 11.00 uz 10.00, lai svētdienskola varētu sākties 12.30, lai ērti būtu nākt ģimenēm ar bērniem. Mācītājs izteica aicinājumu visiem, kuri vēlas darboties nākotnē svētdienskolā, pieteikties pie viņa un nākt uz apmācībām, kuras viņš pats savā dzīvoklī vadīja. Prognozējot, ka dievnama telpā paliks un mācīsies pieaugušie cilvēki, gan vestibilā, gan virtuves palīgtelpā tika izveidotas pagaidu klases bērniem, jo citu piemērotu telpu vēl nebija. Vēlāk ar ASV dzīvojošā latviešu izcelsmes mācītāja Kārļa Grūbera misijas atbalstu tika izbūvēts dievnama piebūves otrais stāvs, kurā izvietojās trīs klases. Vēlāk 3 svētdienskolas klases bija arī Bībeles skolas ēkā.
Mācītājs pats sacerēja gan vārdus, gan mūziku topošās svētdienskolas himnai „Mēs gribam, lai katrs būtu laimīgs”. Un tad sekoja informācija pilsētas avīzēs un daudz personisku uzaicinājumu.
1989. gada 29. janvārī pēc dievkalpojuma pl.12.30 dievnams pildījās ļaudīm. Virmoja satraukums, ziņkāre un gaidas – kas īsti te notiks? Atsaucība un interese par 50 gadus no tautas slēpto Bībeli bija negaidīti liela. Tā pārsniedza visas cerības. Vislielākā sākotnēji bija tieši pieaugušo klase, ap 80 cilvēku. Ar laiku atkrita ziņkārīgie un negatīvi noskaņotie klausītāji, palika cilvēku kopa, kas ar vislielāko interesi sākotnēji vēlējās uzzināt Bībeles saturu, bet pakāpeniski nonāca līdz Dieva meklējumiem savā dzīvē un piedzīvoja atgriešanās svētību. Daži vecāki sākumā atveda bērnus uz svētdienskolu, bet paši nemaz nenāca iekšā, bet vēlāk, redzot savu bērnu prieku un pozitīvās izmaiņas, sāka nākt kopā ar bērniem. Draudzē ienāca vairākas ģimenes un kļuva par aktīviem draudzes locekļiem un kalpotājiem, tostarp pedagogi, kas deva lielu pienesumu svētdienskolas darbā.
Bērnu, pusaudžu un jauniešu skaits pakāpeniski dažu gadu laikā pieauga līdz 120 – 150 dalībniekiem, kuri mācījās drīz vien jau 7 vecuma grupās. Katrai vecuma grupai bija savs nosaukums vecuma secībā – Mazulīši (3-5 g.), Asniņi(6-7 g.), Cīrulīši (8-9 g.), Priecīgie vēstneši (10-11g.), Gaisma pasaulei (12-13. g.), Patiesības meklētāji (14 -15.g.), Bībeles studenti (no 16. g un vairāk) un pieaugušo klase ar vidēji 50 apmeklētājiem.
Katrā grupā strādāja 3 svētdienskolotāji, viens no tiem muzikālais audzinātājs. Svētdienskola kļuva pilsētā pazīstama, to apmeklēja arī bērni no citām baznīcām, jo nodarbībās Bībeles mācība tika pasniegta, neuzsverot konfesiju atšķirības, bet visiem vienojošo – Jēzus Kristus mācību. To cilvēki ātri uztvēra, pamanīja un uzticēja savus bērnus baptistu draudzes svētdienskolai, kaut arī sākotnēji bija piesardzīgi. Otrs faktors, kas sekmēja strauju svētdienskolas pieaugumu bija tas, ka vecāki varēja nākt līdzi bērniem, redzēt un vērot, kas notiek, paši piedalīties, zuda aizdomas par baptistu draudzes vidi un ticība nereti sabiedrībā izplatītiem maldinošiem stereotipiem. Cilvēki novērtēja viņiem parādīto interesi un to, ka tika uzklausīti arī viņu viedokļi. Šis laiks bija kā garīga augstskola vispirms jau mums –skolotājiem, ko varējām nodot tālāk bērniem un vecākiem.
Ļoti mērķtiecīgs un pareizs izrādījās lēmums veidot svētdienskolu kā atsevišķu bloku nesaistītu ar dievkalpojumu, jo vārds „svētdienskola” radīja interesi, un vārds „skola” – kaut kādā mērā viesa sākotnēju uzticību cilvēkos, kas ceļu uz dievnamiem nezināja.
Ik svētdienu
Svētdienskolas formāts svētdienās bija sekojošs – kopīgs sākums visiem bērniem un vecākiem dievkalpojuma telpā ar kopdziesmu, lūgšanu un informāciju. Tad dalīšanās pa grupām un nobeigumā atkal kopīgs noslēgums. Skolas vecuma bērnu skaits grupās bija ļoti liels, pat līdz 30. Kalpošana svētdienskolā no skolotājiem prasīja 100% atdevi visās jomās, tā reizē bija kā svētki un arī garīgs cīņas lauks.
Pieaugušo klase mācījās dievnama telpā, svētdienskola ilga vienu stundu. Starp dievkalpojumu un svētdienskolu notika bērnu ēdināšana ar tēju un maizītēm, ko visās baptistu svētdienskolās Latvijā daudzu gadu garumā sponsorēja Kārļa Grūbera misija (ASV). Svētdienskola pēc brīvākas programmas notika arī vasaras mēnešos, jo bērni nāca un gribēja nodarboties.
Svētdienskolā gatavojām plašas Ziemassvētku, Lieldienu, Ģimenes dienas u.c. svētku programmas, arī bērnu dievkalpojumus. Šajos skaistajos un iedvesmojošajos pasākumos svētdienskolotāji lika lietā visus savus Dieva dotos talantus un radošo izdomu. Klausītājus priecēja bērnu koris, atsevišķo grupiņu priekšnesumi, uzvedumi, drāmas un pat lelles no Amerikas. Dievs lietoja skolotājus un draudzes locekļus kā instrumentus, lai Dieva glābjošo vēsti Jelgavā saņemtu daudzi bērni un viņu ģimenes.
90. gadā Jelgavas draudzes svētdienskolotāji, mācītāja Jāņa Eisāna rosināti, uzsāka darbu arī pie kristīga žurnāla bērniem un ģimenei Gaismiņa veidošanas, kas vēlāk pārtapa par Latvijas Baptistu draudžu savienības (LBDS) Svētdienskolu apvienības (SA) izdevumu un bija populārs arī citu konfesiju vidū un ģimenēs. Žurnāla redaktore 10 gadus bija svētdienskolotāja, Jelgavas draudzes locekle Tabita Runce.
Katru vasaru 10 gadu laikā Jāņos bērni un pieaugušie pavadīja 3 brīnišķīgas dienas svētdienskolas organizētajā nometnē Pūtelī, Zaļeniekos. Nometne skaistās vietas un interesantā satura dēļ ieguva nosaukumu „Brīnišķīgais Pūtelis”. Vēlāk nometnes notika Ozolnieku vidusskolā un Ziedkalnē.
Ar draugiem no ASV Leikvjū baptistu draudzes Auburnā 1997. gadā pirmo reizi mācījāmies organizēt Vasaras Bībeles skolu (VBS), ko kā lielu svētību pilsētas bērniem draudze organizē joprojām. Daudzus gadus VBS veidošanā palīdzēja Hjūstonas baptistu draudze.
Kā jau visa draudze, arī svētdienskola saņēmusi atbalstu no Farštas draudzes Zviedrijā un Harogeitas draudzes Anglijā.
Ar Evaņģēliju bērniem ārpus baznīcas
Vienlaicīgi ar darbu plašajā svētdienskolā draudzē, J.Eisāns mudināja iet uz skolām un lūgt direktoriem un vadītājiem atļaut mums veidot Bībeles pulciņus. Tas nebūt nebija viegli, bet darījām, ko varējām. Vairumā gadījumu skolu vadītāji bija atsaucīgi, dažviet sarunas bija jāturpina neatlaidīgāk. Bija vietas, kur saņēmām noraidījumu. Tā bija atkal jauna pieredze, kā rezultātā regulārs Evaņģelizācijas darbs kopš 1992. gada pakāpeniski tika uzsākts Jelgavas 1. un 2. ģimnāzijā, sākumskolā, 2. un 8. bērnu dārzā, Kalnciema, Ozolnieku, Elejas, Staļģenes un Dobeles vidusskolās, Zaļenieku un Apguldes tehnikumos. Pieaugušo izglītības centros Staļģenē un Lielvircavā, kā arī Zaļenieku luterāņu baznīcā un Ziedkalnē. Darbs Dobeles pilsētā deva rezultātu, un 1994. gadā tika atjaunota padomju laikā likvidētā draudze un vēlāk uzsākts svētdienskolas darbs. Katra minētā vieta prasīja un mācīja mums specifisku darba pieeju un metodes, bet vienāda visur bija vajadzība pēc Bībeles mācības un tās pielietojuma ikdienas dzīvē. Minētajās vietās ilgāku vai īsāku laiku kalpoja vairāki draudzes svētdienskolotāji. Ausma Melluma kalpoja Lielvircavā, Staļģenē, Kalnciemā un Elejā kā pilna laika evaņģēliste. Šajā evaņģelizācijas darbā caur svētdienskolu iesaistījās visa Jelgavas baptistu draudze – skolotāji, mūziķi, jaunieši, māsas, saimnieciskie darbinieki, diakoni. Tas bija apbrīnojami, kā Jānis Eisāns prata pārliecināt, aizraut ar savu ideju un ievirzīt cilvēkus katra talantam atbilstošā darbā. Ikviens varēja pielikt savu roku Dieva Valstības darbā, un tas deva prieku un gandarījumu.
Jelgavas baptistu draudzes līdzšinējā vēsturē nav fiksētu liecību, ka draudze būtu varējusi tik plašā rādiusā ap sevi nest Evaņģēlija vēsti, kā tas bija laika posmā no 1990. – 2000. gadam, ko patiešām varam dēvēt par Lielo iespēju laiku, kad izjutām, ko nozīmē būt evaņģēlistam un misionāram savā zemē.
Šajā laika posmā draudzes svētdienskolā un svētdienskolas filiālēs ārpus draudzes kalpojuši: mācītāji Jānis Eisāns, Modris Mūrnieks, Pēteris Eisāns, mūziķi Edgars Šķerbergs, Māris Treijs, Zigrīda Šillere, Sanita Mūrniece, Edīte Šeldere, kapelāni Raimonds Locs un Viesturs Gerhards, svētdienskolotāji Ausma Melluma, Ilze Gerharde, Guna Svoka, Inese Drēska, Tabita H. Šķerberga, Marita Caune, Inga Grīnfelde, Inga Bajāre, Gunta Paslauska, Indra Pauniņa, Verners Šķerbergs, Baiba Gerharde, Videga Pauniņa, Tatjana Iljina, Aija Brūvele, Elza Roze, Ruta Majevska, Agrita Loca, Tabita Runce, Rūta Eisāne, Biruta Vaitovska, Līksma Puķina, Andris Drēska, Anita Kazāka, Edīte Šeldere, Skaidrīte Treija, Brigita Bokiša, Lāsma Lukstiņa, Kristīne Kapuste, Ieva Galviņa, Leonīds Barsuks, Mārīt Oberste, Indra Bušmeistere, Mārtiņš Bušmeistars, Gaļina Mušinska, Liene Svoka, Dace Galilējeva, Sandra Kalniņa, Judīte Smorodova, Lonija Lavrinoviča, Dace Embrekša, Sandra Straume, Agnese Strauta, Aija Šķerberga, Zane Grīnfelde, Vija Samoviča, Anita Černovska. Epizodiski kalpojuši vēl arī citi.
Svētdienskolas 10 gadu jubilejas svinīgajā dievkalpojumā 1999. gada janvārī visi svētdienskolas darbinieki kā pateicību saņēma Bērnu Bībeles eksemplāru ar ierakstu: „Saprātīgie mirdzēs kā debesjuma spožums, un tie, kas daudzus veduši pie taisnības kā zvaigznes mūžīgi mūžam”( Daniēla 12: 3). Kalpošanā mūs vienmēr ir stiprinājusi atziņa, ka svētdienskolotāja darbs ir „sējēja darbs”, kurā ne uzreiz redzami augļi. Dieva Vārda sēkla tiek sēta ticībā, ka augļus Dievs dos īstā laikā.
Skolotāji savas zināšanas Bībelē un pedagoģiskajās prasmēs iespēju robežās papildināja dažādos semināros, kursos, LBDS Teoloģiskajā seminārā un draudzes Bībeles skolā.
Kā svētdienskolas vadītāja biju un joprojām esmu joprojām pateicīga visiem atsaucīgajiem, pašaizliedzīgajiem, uzticīgajiem skolotājiem, ar kuriem kopā man ir bijusi iespēja un svētība kalpot. Ne visi skolotāji kalpoja vienādi ilgu laiku, atdevi un atbildības smagumu, bet katrs ir devis savu vienreizēju pienesumu. Un par kopīgi paveikto – viss gods vienīgi Dievam!
No 2001. gada – 2008. gadam draudzes svētdienskolu vadīja Inga Grīnfelde, turpmāk un pašlaik Ruta Majevska.
Kristīga izglītība ikvienam Jelgavas evaņģēliskajā Bībeles skolā
Padziļināta interese par Bībeli bija jūtama gan draudzes locekļu vidū, gan arī garīgi meklējošos cilvēkos ārpus draudzes. To rādīja svētdienskolas pieaugušo klases apmeklējums. Bībeles skolas mācību programmu izstrādāja Jānis Eisāns sadarbībā ar LBDS Teoloģiskā semināra (TS) direktoru Ilmāru Hiršu, un zināmā mērā to varēja uzskatīt par LBDS TS filiāli. Bībeles skola tika atklāta 1993. gada 20. novembrī un darbojās līdz 2003. gadam. Bībeles skolas direktors bija Jānis Eisāns un mācību daļas vadītājs pedagogs Gunārs Lazda. Vidēji tajā mācījās ap 30 cilvēku. Mācības notika katru sestdienu. Lektori bija no LBDS TS, gan no ārzemēm, gan arī pieredzējušākie draudzes svētdienskolotāji. Mācību darbs bija sistemātisks, plānots, programma daudzpusīga, kas atbilda Bībeles teoloģiskajām un doktrinārajām prasībām. Tas deva mums jaunu, plašāku izpratni par Bībeles saturu un kristocentrisku mācību, palīdzēja garīgi pieaugt un stiprināja ticībā. Īpaši to izjuta un bija pateicīgi tie cilvēki, kas nāca mācīties no citām konfesijām un kristīgām kopienām.
Paplašinoties garīgā darba iespējām draudzē, aktuāls kļuva arī telpu jautājums. Jānis Eisāns ierosināja padomē projektu par jaunas ēkas celtniecību, ko kopīgi varētu izmantot abas draudzes – krievu baptistu draudze saviem dievkalpojumiem, bet latviešu draudze svētdienskolas klasēm, Bībeles skolas nodarbībām un mācītāja dzīvoklim. Bībeles skolas ēkas pamatakmens tika ielikts 1994. gada 21. maijā. Šajā vēsturiskajā pasākumā piedalījās abu draudžu locekļi, garīdznieki un viesi. Rietumu konservatīvo baptistu semināra Portlendā (ASV) viceprezidents Dr.Džeims Svīnijs šajā sakarā cita starpā teica zīmīgus vārdus: ”Lai šī ēka ir piemineklis Dieva godam un kristīgas izglītības veicināšanai uz audžu audzēm”. Šo uzdevumu Bībeles skolas ēka gadu gaitā ir arī pildījusi.
Elza Roze,
Jelgavas baptistu draudzes
svētdienskolas vadītāja no 1984. – 2001. gadam