PĀRDOMAS par Bībeles lasījumu februārī

Sagatavoja Mārcis Zīverts

Kopsavilkums.

Daudzi cilvēki savā dzīvē spēja nostāties uz podesta, ko viņi ir labu izdarījuši. Taču kā ar to cilvēku grupu, kuri nekad neuzdrīkstētos uzkāpt uz podesta, ko es esmu izdarījis. Tamāra, netikle Rahāba, sieva, kuras vīru sauca Ūrija, kura dzemdēja dēlu ķēniņam Dāvidam. Matejs, kurš bija izslēgts no savas tautas, no Dieva tautas. Viņš bija grēcinieks un muitnieks. Varbūt tu esi cilvēks, kura dzīvē nav nekas tāds ar ko tu varētu lepoties un tu nevari uzkāpt uz podesta, ko tu esi izdarījis. Tieši tāpēc Jēzus nāca Ziemassvētkos, lai dzīvotu un piepildītu to, ko tu nekad neesi nopelnījis, tā ir žēlastības dāvana. Tie kuri ilgāk domās, ka pieeja pie Dieva ir tikai no tam, ko tu labu izdari, ilgāk būs tālu no Dieva. Tie, kuri ātrāk sapratīs, ka pieeja pie Dieva ir tikai žēlastības dēļ, ko Viņš tavā labā izdarījis. Tie ātrāk piedzīvos Dieva taisnošanu.

Iesākot lasīt Mateja evaņģēliju es atkal iesāku lasīt savu dzīvi, ko Jēzus manis dēļ ir izdarījis!

Bībeles lasīšanas pārdomas.

Mūsu draudzes Bībeles lasījums iesākās ar Mateja evaņģēliju. Tāpēc pārdomas uzreiz no pirmās lasīšanas dienas, no iesākuma. Mums ir 4 evaņģēliji, kuri apraksta Jēzus Kristus dzīvi. No iesākuma līdz noslēgumam un uzņemšanai Debesīs. Bībele nav kā parasta grāmata, bet daudzu senu manuskriptu salikums. Evaņģēliji nav kā grāmatas, bet notikumu pieraksti no seniem laikiem. Četri līdzīgi evaņģēliji, kuros ir pierakstīti līdzīgi notikumi. Visi nav vienādi. Trīs no evaņģēlijiem ir līdzīgi, tos sauc par sinoptiskiem. Grieķiski sinopsis ir “skatīšanās kopā”. Jāņa ev. ir atšķirīgs. Divi no evaņģēlijiem neko nepasaka par Jēzus Kristus dzimšanu. Marka un Jāņa evaņģēlijs sākas ar Jāņa Kristītāja kalpošanu, sludināšanu. Kā jau mēs zinām, Lūkas sāk savu izsekoto notikumu aprakstu ar eņģeļa vēstījumu Caharijam un vēlāk saderinātai jaunai meitenei Marijai. Mateja evaņģēlija sākums ir ļoti unikāls un atšķirīgs no pārējiem.

Matejs sāk visu ar Jēzus ģenealoģiju. Vārds ģenea.. grieķiski “geneā” nozīmē dzimta, cilts, paaudze, izcelšanās. Tāds, kas saistīts ar ciltskoku. Manas vecvecmammas vienā jubilejā bērni un mazbērni bija tādu ciltskoku izveidojuši. Milzīgs darbs tās dažas paaudzes apzināt, savākt datus un tad mēs redzējām no kurienes mūsu vecvecmamma ir cēlusies. Iespaidīgs ciltskoks ir izveidots Priekules Zviedru vārtos ar baronu Korfu izcelsmi. Norādes par bruņinieku Henriku Korfu rakstos atrodams 1241. gadā. Ļoti interesanti, jo es tik tālu par savu ģimeni nespēju izveidot savu cilts koku.

Matejs iesāk tieši ar Jēzus Kristus ciltskoku. Tieši ar Jēzus Kristus ģenealoģiju. Iesākot lasīt šo tekstu, varētu likties tik garlaicīgi. Kāds sakars tam visam ar Jēzus Kristus brīnumiem, ko Viņš paveica pēc tam. Matejs iesāk ļoti skaidri un viņš raksta šo notikumu adresētu konkrētai cilvēku grupai. Tie noteikti ir tādi cilvēki, kuriem ciltsraksti ir ļoti svarīgi. Mateja evaņģēlijs 1. nodaļa 1 Jēzus Kristus, Dāvida dēla, Ābrahāma dēla, cilts grāmata. 2 Ābrahāms dzemdināja Īzāku, Īzāks dzemdināja Jēkabu, Jēkabs dzemdināja Jūdu un viņa brāļus. Matejs iesācis arī turpina un turpina no paaudzes uz paaudzi. Tas viss, lasot, izklausīsies ļoti garlaicīgi. Mums varētu būt garlaicīgi un neinteresanti, jo te pat nav nekas aizraujošs kā notikumos, kuri sekos vēlāk. Matejs raksta šo visu jūdu cilvēkiem, jūdu audiencei. Viņš raksta, lai pateiktu, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls, Jēzus Kristus ir Mesija un pats svarīgākais jūdiem bija zināt, vai Jēzus Kristus ir radniecībā saistīts ar ķēniņu Dāvidu. Jo, ja Jēzus Kristus nav radniecībā ar ķēniņu Dāvidu, mēs visu šo neņemsim nopietni. Tā domāja jūdi. Matejs nolemj sākt – ar ko Jēzus Kristus ir radniecīgs. No kurienes Viņa izcelšanās. Un tad Matejs izdara kaut ko neparastu, kaut ko ļoti dīvainu. Parasti jūdiem ciltsrakstos parādās tikai vīriešu kārtas cilvēki. Tas bija tā pieņemts. Taču Mateja evaņģēlijs iesākās ar kaut ko neparastu. Matejs iekļauj saraktā 4 sievietes. Ja arī jūdi lasītu šo ģenealoģiju, to būtu grūti turpināt, jo iekļautas sievietes. Matejs pirmajā gadsimtā sāk rakstīt Jēzus Kristus ciltskoku un ieraksta kaut ko tādu, ko labāk vajadzētu paklusēt. Divas no šīm sievietēm Matejs tiešām varēja nepieminēt. Trīs no viņām nemaz nav jūdietes. Tas nozīmē, ka Jēzus Kristus, Mesija, nemaz nav ar tīrām Jūdu cilts asinīm, kā tautā saka. “3 Un Jūda dzemdināja no Tamāras Ferecu un Caru, Ferecs dzemdināja Hecronu, un Hecrons dzemdināja Arāmu.” Tur, kur parādās vārds Tamāra, tur seko stāsts, kas ir pierakstīts 1. Mozus grāmatā 38. nodaļā. Tas ir stāsts, par kuru ir neērti runāt ar cilvēkiem ārpus baznīcas, kur nu vēl kādu lasījumu dievkalpojumā vai vispār, teikt svētrunu. Tas ir notikums, kuru Matejs raksta un tā vien liekas, tam ir liela nozīme. Taču tā laika lasītājam tas varēja būt kā auksts ūdens. Tā laika jūds, lasot šo tekstu varēja šausmināties. “4 un Arāms dzemdināja Aminadabu, Aminadabs dzemdināja Nahšonu, un Nahšons dzemdināja Salmonu, 5 Salmons dzemdināja no Rahabas Boāsu.” Klāt ir otrs stāsts. Matejs raksta, ka Salmons no Rahabas dzemdināja Boāsu. Ja tu esi ilggdējs draudzes loceklis un Bībeles lasītājs tu zini, ka Rahabai bija profesija, kura valsts profesiju klasifikatorā nav iekļauta. Varbūt tagad kādā valstī ir es nebrīnītos. Par Rahabu lasiet Jozua 2. nodaļā. Ja tu nonāksi debesīs un satiksies ar Rahabu, tu būsi pārsteigts. Tu cieņā pret viņu varētu teikt, tu taču esi tā sieviete no Vecās Derības. Nav iemeslu, lai Matejs šo pieminētu, bet viņš raksta un lasītāji var šausmināties. Boāss dzemdināja no Rutes Obedu, un Obeds dzemdināja Isaju,” Boāss un Rute. Tas jau skan daudz labāk. Rutei ir lielisks stāsts. Sāpīga dzīve, bet svētīgs noslēgums ar Boāsu. Bībelē ir viena grāmata, ko sauc par Rutes grāmatu. Taču Rute nav jūdiete. Viņa bija moābiete. Par moābiešu izcelšanos lasiet paši, es skaļi to negribētu lasīt jums priekšā. 1. Mozus 19. nodaļa. Rodas jautājums, kāpēc Matejs tā grib tracināt jūdu cilvēkus, kuri lasīs šo tekstu. Kāpēc Matejam ir jāiekļauj ciltskokā šīs nobīdes no tīra vīriešu kārtas ciltskoka un jāizceļ tādas lietas, kas nav vēlamas. 6 Isajs dzemdināja ķēniņu Dāvidu, Beidzot mēs esam nonākuši līdz ķēniņam Dāvidam. Viss varēja būt smuki, bez šiem papildus pielikumiem. Lasām tālāk. “..un ķēniņš Dāvids dzemdināja no Ūrijas sievas Salamanu,“ Kā tas ir pierakstīts. Ķēniņš Dāvids no cita vīrieša, Ūrijas sievas, dzemdināja Salamanu. Matejs izceļ to, ko daudzi hronikas rakstītāji noklusētu. Tie, kas to lasīja, viņiem pietika atgādināt par Ūriju. Te pat nav pieminēts Ūrijas sievas vārds. Pat ja jūs esiet pazīstami ar šo stāstu, no cik gadiem svētdienskolā sāk stāstīt par šo notikumu? Vai vispār to stāsta? Kas tā bija par intrigu? Kā sauca nezināmo sievieti? Batseba! Matejs pats izraisa lielāku interesi, kas tas bija par notikumu, jo Matejs raksta, ka tā bija cita vīra sieva. Ūrijas sieva. Tā laika cilvēki lasot, varēja šausmināties un teikt. Mēs gribam tikai labu dzirdēt par ķēniņu Dāvidu. Mums nevajag, ka tu te atgādini, kaut kādas grēku intrigas. Dāvids bija mūsu ķēniņš. Viņš bija vīrs. Liela nepatīkama rēta, kas ir ķēniņa Dāvida dzīvē notikusi, velkas līdzi gadsimtiem. Kaut nekad tas nebūtu noticis!!! Kaut nekad tādas intrigas un slepkavības nebūtu bijušas saistībā ar šo Dāvida dzīves periodu. Tas viss varēja nebūt. Ūrija bija uzticams Dāvida karavīrs. Kamēr Ūrija ir cīņās, Dāvids izmantojot savu ietekmi, liek Batsebai nākt pie viņa. Kaut tas viss nebūtu bijis. Kāds kauna traips visai Dāvida dzīvei un pēcnācējiem un ciltskokam.

Kāpēc tas viss tiek pieminēts tieši no tādas negatīvās ģimeņu pieredzes. Matejs varēja pieminēt tieši labos stāstus. Tās sievietes, par kurām ir ko teikt. Piemēram, Sāra, Ābrahāma sieva. Varēja pieminēt Rebekas stāstu. Izāka sieva. Vienreizēja pazemība un paklausība Rebekas stāstā. Matejs izvēlas pieminēt Tamāru, Rahabu, Ruti un Ūrijas sievu, no kuras ķēniņš Dāvids dzemdināja Salamanu.

Kāpēc tas viss?

Matejs ir pavadījis kopā ar Jēzu vairāk kā 3 gadus. Matejs piedzīvoja, kā Jēzus nomira pie krusta. Matejs dzirdēja, kā Jēzus mācīja ļaudis un ko Jēzus mācīja. To visu Matejs piedzīvoja. Un Matejs zināja, ka visi šie dīvainā rakstura cilvēki ar grēka bagāžu un rētainām dzīves epizodēm, kuras nevar aizmirst, tas ir tas iemesls, kāpēc vispār ir Jēzus Kristus. Matejs zināja, ka grēks ir tas iemesls, kāpēc Jēzus Krustus, Mesija, Dieva Dēls nāca uz šīs pasaules. Matejs paskaidro ar ģenealoģiju, ka Jēzus Kristus nenāca tikai grēcinieku dēļ, bet pēc ciltsrakstiem Jēzus nāca no grēciniekiem. Mateja evaņģēlijs iesākās ar to, kā Dieva Gaisma ienāk grēcīgā pasaulē. Jēzus ienākšana pasaulē ir iesākums piedošanai. Visas sienas un mūri, ko likums ir uzbūvējis, ko cilvēks nevar izpildīt, ir sagrauti ar Dievišķu piedošanu. Visu ko pasaule zināja, ir – kā notiesāt. Par ko saņemt sodu, par ko nāvi. Pasaule nav pazīstama ar piedošanu un izpirkšanu, ko atnesa Jēzus Kristus, Mesija, Dieva Dēls. Mateja evaņģēlija sākumā pieminētie cilvēki ir tādi paši kā Matejs. Tie ir viņa cilvēki. Grēcinieki un grēcīgās dzīves cietēji. Pats Matejs ir piedzīvojis to pašu. Mateja paziņas, pirms viņš iepazinās ar Jēzu, bija tādi paši kā viņš pats. Un tad, nāk diena, kas izmainīja Mateja dzīvi ir personīga sastapšanās ar Jēzu Kristu, Dieva Dēlu.

Bija kāds notikums Kapernaumā. Galilejas ezera tuvumā. To sauc arī par jūru, jo pēc izmēriem tas ir ļoti liels. Apkārt Galilejas ezeram ir citas pilsētas. Kādu dienu Jēzus ar mācekļiem ir pārcēlies uz Kapernaumu. Tur, kur ir Jēzus atnāk cilvēku pūlis. Tur ir tik daudz cilvēku, ka tajā vietā nav piekļuves Jēzum. Tajā namā ir daudz cilvēku. Kādi četri draugi atnesa vienu triekas ķertu cilvēku. Arī savu draugu. Viņi tika pie Jēzus un tagad Jēzus Viņiem pasaka kaut ko tādu, dēļ kā draugi neatnesa paralizēto cilvēku. “Ņemies drošu prātu, dēls, tavi grēki tev piedoti.” Mt.9:2 Tur pat bija klāt arī tā laika reliģiskie līderi un viņi vēroja Jēzu un visu, ko Viņš darīja. Te Viņš dziedina, te saka, ka darbojās Tēva uzdevumā. Te pārkāpj likumu, te pakļaujas likumam. Šiem rakstu mācītājiem un farizejiem bija liels jautājums. Kurš var cilvēkiem piedot grēkus? Tikai Dievs. Jēzu, tu nevari tagad pats tā pateikt, ka šim triekas ķertajam grēki ir piedoti. To tikai Dievs dara. Jēzus viņiem paskaidro, lai jūs zinātu, ka Man ir vara, Man ir autoritāte piedod grēkus, celies, ņem savu gultu un ej mājās. Jēzus runā par lietām, kuras piemīt tikai Dievam un tad dara brīnumu darbus, kurus var darīt tikai Dievs. Tagad, kad Jēzus ir pateicis, ka viņam ir vara, autoritāte grēkus piedot, Viņš arī dziedina un cilvēki varēja piedzīvot lielu brīnumu, dziedināts no slimības, ja dziedināts no slimības, tad Jēzus teiktie vārdi ir patiesi, jo Viņš spēja arī dziedināt.

Mēs nezinām vai Matejs to visu redzēja, bet evaņģēlijā seko notikums, kas izmanīja muitnieka Mateja dzīvi. Tas viņu tā ietekmēja, ka viņš rakstot Kristus ģenealoģiju, pieraksta klāt tādus notikumus no cilvēku dzīvēm, kurus patiesi spēj piedot tikai Dievs pats, sūtot Jēzu Kristu. Tas ko mēs zinām, ka Matejs ir tā persona, kuru Jēzus uzrunā pēc tizlā vīra dziedināšanas. Matejs personīgi sastopas ar Jēzu Kristu, kurš mirkli atpakaļ teica: “Tavi grēki tev piedoti!” Matejs pieraksta pats savu sastapšanos ar Jēzu Kristu. Mateja evaņģēlijs 9. nodaļa 9 “Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, Viņš redzēja vienu cilvēku, vārdā Mateju, pie muitas būdas sēžam…” Jēzus nāk uz Mateja pusi. Tur parasti sekoja ļaužu bars. Ar Jēzu kopā ir Viņa mācekļi. Un tagad Jēzus tuvojas muitnieka Mateja būdai. No Mateja puses tas varētu būt šādi. Jēzus dziedina cilvēkus, pasludina viņu grēku piedošanu, bet es sēžu savā muitnieku būdā un ievācu muitas maksājumus no cilvēkiem. Tas ir mans stāsts. Ļaujiet man drusku atgādināt par to, kas tajā laikā bija muitnieki un viņu darbs. Tajā laikā romiešu pilsoņi varēja iegūt iespēju būt par muitas nodokļu iekasētājiem. Tas bija ienesīgs darbs. Muitnieki bija labi situēti ar mantu, jo vienmēr varēja krāpties. Paaugstināt nodokļus no cilvēkiem nevienam nezinot. Taču tāds darbs romietim sagādāja problēmas, jo viņš nebija ieredzēts, viņu varēja apzagt un slikti pret viņu izturēties. Romieši atrada risinājumu. Viņi piedāvāja muitnieka darbu vietējiem jūdiem. Lai jūdi ievāc no jūdiem un dod Romas valdībai nepieciešamo nodokļu naudu. Muitnieki varēja paaugstināt likmes kā paši vēlējās. Papildus nauda nāca griezdamās. Krāpšana notika augstā līmenī. Nodokļus ievāca par dažādām lietām. Piemēram: tiltu lietošanas nodokļi, vārtu nodokļi, dārzeņu, augļu, gaļas utt. Daudz un dažādi nodokļi. Ja Romai pietrūka nauda, viņi vienkārši paaugstināja nodokļu sistēmu. Būt par muitnieku saviem cilvēkiem bija sliktākais, ko varēja darīt. Tas bija kā savas tautas nodošana, sava Dieva noliegšana. Nav draugu, nav paziņas, tautā ienīsts, cilvēku nemīlēts, apsaukāts, nolādēts no cilvēkiem utt. Vienkārši kā muitnieks, cilvēks bija izstumtais. Katrs jūds, kurš nopirka tiesības būt par muitnieku, pazemināja savu statusu starp jūdiem tikpat zemu kā pagāns, grēcinieks. Jaunajā Derībā mēs varam izlasīt par divām zemām cilvēku kategorijām, kuras piemin. Grēcinieki un muitnieki. Vienlīdzības zīme pa vidu. Grēcinieki un muitnieki. Zemāki par zemu, nepieņemti, izstumti. Tādiem nav vietas virs zemes jūdu starpā. Muitnieki bija izstumti no ģimenēm, viņi nedrīkstēja ienākt sinagogās, viņiem nebija sabiedrībā draugi. Parasti vienīgie paziņas vai draugi viņiem bija citi muitnieki. Tādi paši amata brāļi. Un tāds Matejs sēž muitas būdā. Un te pretī viņam nāk Dieva Svētums, Gaisma, Dieva taisnais. Jēzus pienācis tuvu savā Dievišķajā spēkā un autoritātē un Matejs ir muitnieks un ievāc nodokļus no citiem jūdiem. Nevaru iedomāties, ko Matejs sajuta, kad pirmo reizi mūžā ieskatījās Jēzum acīs. Kādas bija Mateja domas un reakcija? Ko Matejs domāja? Jēzus neatnāca viens. Viņš bija kopā ar citiem cilvēkiem, jūdiem un Saviem mācekļiem, kuri ienīda, neieredzēja muitniekus. Varbūt viņiem pašiem vajadzēja kādu nodokli maksāt. Pēteris, Andrejs, Jēkabs, Jānis… vīri ir tuvu klāt un visu to varēja redzēt. Viņi varēja padomāt, ko Jēzus pateiks tam muitniekam. Vai mācekļi, aprunāja, izteica kādas replikas, varbūt čukstēja viens otram par to, kas Matejs bija. Un kas tad viņš bija – muitnieks, kurš ir vienāds ar grēcinieku. Muitnieks un grēcinieks.

… un saka uz to: “Nāc Man pakaļ.”

Matej!!! Pēteri, klusu. Matej!! Vīri, nu beidziet. Mēs te vairs nekad nenāksim garām. Matej! Nāc Man pakaļ! Iespējams šī ir viena no sliktākajām dienām Pētera mūžā, neskaitot Jēzus krustā sišanu. Jēzu, tu joko. Ko tu dari? Viņš mums nāks līdzi? Jā! Matejs varēja jautāt. Uz kurieni mēs tagad iesim? Jēzus: “Ejam pie tevis ciemos, un uzaicini savus draugus. Pasauc savus amata brāļus, muitniekus un ejam pie tevis, Matej!”. Pēteris varētu reaģēt! Man pietiek!!! Kas vēl nebūs. Tagad iesim vēl pie šitā uz mājām. Lai ko Tu, Jēzu, gribētu izveidot no mums, pat sarunas ar muitnieku Mateju mums nenāks par labu. Nedari mums to. Un Matejs raksta evaņģēliju, varbūt pat atceras kā tas viss bija. Varbūt viņš atceras Pēteri un viņa sašutumu un tagad, rakstot, smaida. Stāsts turpinās, Jēzus ar mācekļiem aiziet pie Mateja ciemos un tur ir arī Mateja draugi, citi muitnieki. “Un tas cēlās un sekoja Viņam. 10 Un notika, Tam viņa namā pie galda sēžot, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda.”  Ar lielu interesi gribētu noskaidrot, no cik daudz jūdiem sākās “daudz”. Un mani patīkami pārsteidz kā grēcīgi cilvēki raujas, lai apsēstos ar Jēzu pie viena galda. Tajā kultūrā vēl savādāk. Galdi nebija tā kā mums. Pusguļus. “11 Kad farizeji to redzēja, tie sacīja Viņa mācekļiem: “Kāpēc jūsu Mācītājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?”" Šim notikumam sekoja arī citi līdzi. Paparacī – tā laika reliģiskie līderi. Viņi nevar ieiet tajā namā iekšā, jo tā būtu pamatīga apgrēkošanās. Varam tikai iztēloties, kā kāds no mācekļiem iziet laukā dot interviju farizejiem. Viņi jautā, varbūt Jēkabs sāk atbildēt ko nevajag. Varbūt mēs nemaz nezinām to, ka Matejs nepieraksta Jēkaba lielo izgāšanos, ko viņš atbildēja farizejiem? Bet tad Jēzus viņus paglāba un arī pateica kaut ko tādu, ko viņi paši nezināja. “12 Bet Viņš, to dzirdēdams, sacīja: “Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem.”" Ne veseliem vajag ārstu, bet slimiem. Vai ziniet, ko zina cilvēki, kuri ir tālu no Dieva? – Ka viņi ir tālu no Dieva. Vai tu to zināji? Mēs esam slimi. Ok. Es to īsti nesaprotu, bet es zinu, ka esmu tālu no Dieva, tātad esmu slims. “13 Bet jūs eita un mācaities, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris. Jo Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus.” Jēzu, kāpēc Tu esi atnācis? Es esmu atnācis aicināt grēciniekus. Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus. To ļoti labi zināja Matejs un pārējie viņa draugi, ka viņi paši ir grēcinieki. Izslēgti no Dieva tautas sava amata dēļ, grēku dēļ. Tas ir Mateja stāsts. Viņa personīgais piedzīvojums, ka Jēzus ir grēcinieku Draugs, Ārsts un Glābējs. Matejs zināja, ka ir labi Jēzus ciltskokā parādīt neveiksmīgos dzīves stāstus savītus ar kļūdām, grēku rētām, laulības pārkāpšanu, likuma pārkāpšanu. To bija svarīgi pateikt, lai jūs zinātu Jēzus patieso nākšanas iemeslu. Darbi neglābj cilvēku. Darbi neattaisno cilvēku. Tikai tas, ko Dievs izdarīja sūtot Jēzu Kristu. Tas ir Ziemassvētku stāsts. Jēzus ir nācis pie grēcīgiem cilvēkiem. Pats Dievs ir tik tuvu atnācis pie cilvēkiem, lai tie, kas ir tālu aizgājuši no Dieva varētu atkal atgriezties pie Dieva tuvu klāt. Varbūt tu esi šeit, bet attiecībās, ticībā tālu aizgājis no Dieva. Mateja stāsts ir tieši tev. Tavai dzīvei, tavai ticībai. Dievs tieši pie tādiem ir atnācis kuri vairs nespēj neko salabot savās ģimenes attiecībās, pie tiem, kuri paskatoties uz savu ciltskoku teiktu, mani nerakstiet tur iekšā, jo apkaunoju savu dzimtu. Matejs atklāja, kāpēc Jēzus ir nācis. Matejam bija svarīgi izcelt ģimeņu stāstus Jēzus ģenealoģijā, lai pierādītu tās izmaiņas likumos, ko atnesa Jēzus Dzīvība. Matejs izceļ taisno cilvēku pieeju Dievam, kā viņi domā, ka ir ar Dievu. Viņi nostājās uz podesta, kas nozīmē, mana pieeja Dievam ir atkarīga no tā “KO ES ESMU IZDARĪJIS”, no maniem panākumiem, no mana ieguldījuma. Matejs atklāja, ka Jēzus ir atnesis caur žēlastību piedošanu un Krusta nāvi kaut ko īpašu. Jēzus pierādīja, ka cilvēka pieeja Dievam ir atkarīga no tā “KO DIEVS IZDARĪJA”

Daudzi cilvēki savā dzīvē spēja nostāties uz podesta, ko viņi ir labu izdarījuši. Taču kā ar to cilvēku grupu, kuri nekad neuzdrīkstētos uzkāpt uz podesta, ko es esmu izdarījis. Tamāra, netikle Rahāba, sieva, kuras vīru sauca Ūrija, kura dzemdēja dēlu ķēniņam Dāvidam. Matejs, kurš bija izslēgts no savas tautas, no Dieva tautas. Viņš bija grēcinieks un muitnieks. Varbūt tu esi cilvēks, kura dzīvē nav nekas tāds ar ko tu varētu lepoties un tu nevari uzkāpt uz podesta, ko tu esi izdarījis. Tieši tāpēc Jēzus nāca Ziemassvētkos, lai dzīvotu un piepildītu to, ko tu nekad neesi nopelnījis, tā ir žēlastības dāvana. Tie kuri ilgāk domās, ka pieeja pie Dieva ir tikai no tam, ko tu labu izdari, ilgāk būs tālu no Dieva. Tie, kuri ātrāk sapratīs, ka pieeja pie Dieva ir tikai žēlastības dēļ, ko Viņš tavā labā izdarījis, tie ātrāk piedzīvos Dieva taisnošanu.

 Iesākot lasīt Mateja evaņģēliju es atkal iesāku lasīt savu dzīvi, ko Jēzus manis dēļ ir izdarījis!