Alfas forums Siguldā

 

Posted in Bez tēmas | Leave a comment

ALFA KURSS no 30. septembra

 Piesakies un pievienojies ŠEIT

Informācijai 26445107 Mārcis

Alfa tiek rīkota baznīcās, bāros, kafejnīcās un mājās visā pasaulē. Parasti Alfā ir aptuveni piecpadsmit nodarbības un kursu vakars ietver maltīti, īsu lekciju un beidzas ar diskusiju, kur viesi iesaistās domu apmaiņā. Alfa patiešām ir ikvienam, kurš vēlas uzzināt. Lekcijas ir paredzētas, lai veicinātu diskusijas un palīdzētu iepazīt kristīgās ticības pamatus draudzīgā, godīgā un neformālā gaisotnē.

Alfas kursa tēmas:

Vai dzīvē ir kas vairāk?

Kas ir Jēzus?

Kāpēc Jēzus mira?

Kā es varu būt pārliecināts par savu ticību?

Kāpēc un kā man lūgt?

Kāpēc un kā man lasīt Bībeli?

Alfas izbraukuma nedēļas nogale

Kas ir Svētais Gars?   Ko dara Svētais Gars?   Kā es varu tikt piepildīts ar Svēto Garu?   Kā man vislabāk izmantot turpmāko dzīvi?

Kā Dievs mūs vada?

Kā es varu pretoties ļaunumam?

Kāpēc un kā man stāstīt citiem?

Vai Dievs arī mūsdienās dziedina?

Kam man baznīca?

ALFA SVINĪBAS – svētku vakariņas

 

 Alfas vakara programma

19.00 Vakariņas, sadraudzība

19.35 Vakara atklāšana, ziņojumi

19.40 Mūzika, dziesmas

19.55 Alfas lekcija

20.25 Mazo grupu diskusijas pie galdiņiem

21.00 Noslēgums

 Piesakies un pievienojies ŠEIT

Informācijai 26445107 Mārcis

Posted in Bez tēmas | Leave a comment

Baptistu draudzēm Latvijā 160

Septembrī pirms 160 gadiem -

IESĀKUMS: 1860–1900

UZDRĪKSTĒŠANĀS ATSAUKTIES DIEVA AICINĀJUMAM

            Dieva dotais laiks, ko lielā mērā raksturo vārdi “pirmais”, “pirmoreiz”, “sākt”. Baptistu celmlauži Latvijā uzdrīkstējās sekot Dieva aicinājumam uz patiesas sirds ticību, neskatoties uz sava lēmumam sekām un turpmākajām grūtībām. Dieva dotais laiks, kad mūsu draudžu dzīvei un kopdarbam tika ielikts stiprs pamats.

Latvijā baptistu draudžu darbs iesākās ar ilgu ga­rīgu meklējumu un vērtību pārvērtēšanas laiku jau 19. gadsimta vidū. Pirmais šāds meklētājs bija Ziru skolotājs A. Hamburgers, vēlāk šādi meklētāji radās arī citur Kurzemes jūrmalā. Meklējumu cēlonis bija neapmierinātība ar pastāvošo formālo baznīcas kristīgumu un slāpes pēc dzīvām, personīgām attiecībām ar Dievu. Garīgajos meklējumos noskaidrojās vajadzība pēc “bībelīgās pagremdes”, kas nozīmēja arī pilnīgu garīgo saišu saraušanu ar pastāvošo (luterisko) baznīcu.

Latvijai tuvākā baptistu draudze izveidojās Lietuvā, Mēmelē (tag. Klaipēdā). Tā oficiāli dibināta 1841. gadā, kad Mēmelē ierodas vācu baptistu mācītājs J. G. Onkens. Mēmeles draudze ir pirmā baptistu draudze Baltijas valstīs. 1860. gada 2. septembrī slepus, braucot ar airu laivu pa jūru, riskējot tikt notvertiem, apcietinātiem un sodītiem, 9 latvieši ieradās Mēmeles draudzē, lai tiktu kristīti. Šo notikumu uzskata par baptistu darba sākumu Latvijā.

1861. gada 22. septembrī Ziru (Užavas) upē pirmā Mēmeles brauciena dalībnieks, sludinātājs un vēlākais Kurzemes draudžu bīskaps Adams Gertners (1829-1875) izdarīja pirmo kristību darbu Latvijā, pagremdējot 72 cilvēkus.

Sākuma laiki bija ļoti grūti: jaunā kustība tika vajāta, tās piekritējus izdzina no mājām, saslēdza važās, lika cietumos, aplika ar naudas sodiem. Tomēr nekas nespēja ticību apslāpēt. Dieva Gara uguns bija pārņēmusi ticīgo sirdis, un viņi dega savam Kungam. Jaunā ticība strauji izplatījās. 1861. gadā tika nodibinātas draudzes Sakā, Užavā, Ventspilī. Dažus gadus vēlāk sapulces sākās Liepājā. 1867. gadā baptistu kustība ienāca Rīgā – tika nodibināta Rīgas Sākuma draudze.

Celmlauži drīz vien saprata draudžu kopdarba nepieciešamību. 1869. gada sākumā Sakā sanāca pirmā draudžu darbinieku sanāksme bīskapa A. Gertnera vadībā. 1875. gadā Zīrās notika kongress, kurā tika nodibināta Latvijas baptistu draudžu savienība. Par pirmo kopdarba vadītāju tika ievēlēts Jēkabs Rumbergs (1846-1923). Tolaik Latvijā jau bija 35 draudzes ar apmēram 2500 draudzes locekļiem.

1870. gadā sākās kora dziedāšana Rīgas, Ventspils un Liepājas draudzēs, kas vēlāk kļūst par noturīgu baptistu draudžu tradīciju. Par ievērojamu muzikālās darbības centru izveidojās Sakas draudze, kur kora dziedāšana iesākās 1875. gadā. Mācītājs Jānis Tervits raksta, ka “pirms Pirmā pasaules kara Sakas draudzes korī gadu pēc gada bija vairāk kā 100 dziedātāju”. Mēs varam tikai apbrīnot to degsmi, kas bija pirmajiem celmlaužiem dziesmu laukā, jo sākumā nebija garīgu kora dziesmu latviešu valodā, nebija nedz instrumentu, nedz zināšanu un iespēju tādas smelties.

1880. gadā latviešu valodā iznāca pirmais dziesmu krājums baptistu draudzēm ar nosaukumu Garīgu dziesmu krājums kristīgām draudzēm jeb Ticības balss. To bija sastādījis Jēkabs Rumbergs, apkopojot 647 dziesmas, kurām melodijas rodamas vācu krājumā Glaubensstimme, kas ir pamatā šim izdevumam. 1890. gadā Jāņa Aleksandra Freija (1863-1950) sakārtojumā iznāca Ticības balss jeb četrbalsīgas meldijas Garīgu dziesmu krājumam. Gadu vēlāk J. A. Freijs izdeva div-, trīs un četrbalsīgu dziesmu krājumu svētdienas skolu vajadzībām – Bērnu kokle ar 102 dziesmām.

Liela uzmanība tika pievērsta apmācībai. Jēkaba Rumberga un Mārtiņa Rīsa vadībā 1876. gadā notika pirmais Bībeles kurss Liepājā. Turpat 1878. gadā diriģents Mārtiņš Kēže (1850-1922) vadīja pirmos diriģentu kursus. 1874. gadā pirmie baptisti no Latvijas (J. Hermanis, M. Rīss, J. Rumbergs) ieguva teoloģisku izglītību Bībeles kursos Hamburgā, Vācijā.

Iesākās darbs pie literatūras izdošanas. 1881. gadā sāca iznākt pirmais latviešu baptistu laikraksts Evaņģēlists (red. J. Rumbergs). 1885. gadā darbu sāka J. A. Freija grāmatu apgāds Rīgā. 1873. gads iezīmējās ar svētdienskolas darba sākumu baptistu draudzēs Latvijā. Pirmais latviešu svētdienskolu darbinieks ir Jānis Zirnieks. Pirmie māsu (sieviešu) pulciņi tapa 1882. gadā Rīgas Āgenskalna un Jelgavas draudzēs.

Apbrīnas vērtas ir pirmo baptistu celtniecības aktivitātes. 1871. gadā tika uzcelts pirmais speciāli būvētais baptistu dievnams Latvijā – Ventspils Otrā draudze. 1878. gadā tika uzcelts Ezeres draudzes dievnams, kurš pašlaik ir vecākais baptistu dievnams Latvijā. 1895. gadā tika uzcelti Liepājas Pāvila draudzes un Ventspils draudzes dievnami.

Mācītājs Pēteris Egle, vērtējot šo laiku, saka: “Mūsu pagātne ir slavena. Tā ir cīņu pilna. Vecie vadoņi bija cīņas ļaudis. Kas tāds negribēja būt – aizgāja no cīņas lauka. Bija jācīnās par lieliem, svētiem principiem. Bija jāiestrādā jauni lauki, jāieplēš jauna zeme. Sviedri lija, bet arī asni rādījās. Ar cienību nolūkojamies uz strādniekiem pagātnē. Tie bija varoņi. Tie darīja labāko. Tie bija pravieši, kas saskatījuši kaut ko vairāk nekā pārējie ļaudis. Mūsu pagātnē sastopam daudz bērnišķību, daudz naivu uzskatu, sīku ķildu, bet visu negatīvo sedz, izlīdzina un pārlej ar savu spožumu lielais ideālisms, sajūsma, ticība darbam, kas apgaroja vecos celmlaužus. Tie bija dārgumus atraduši, un visa viņu dzīve, vēlākie gadi kalpoja vienīgi šo dārgumu pasniegšanai tālāk, nelūkojoties uz grūtībām.”

Jaunā ceļa celmlauži salīdzinoši īsā laikā, turklāt sarežģītos apstākļos paveica milzīgu darbu. Tas bija laiks, kad nebija interneta, datoru, gudras teoloģiskas literatūras, semināru par plānošanu un vadību, nebija zināšanu, pieredzes un daudz kā cita, bez kā šodien, šķiet, nebūtu iespējams darboties. Šie ticīgie bija Dieva Gara aizdedzināti cilvēki, un Dieva vadība un svētība bija pār viņiem. Ilgas pēc patiesas, praktiskas kristīgas dzīves, Svētā Gara aizdedzināta sirds dedzība un uzticība mūsu Kungam – to varam mācīties no mūsu celmlaužiem.
* Vairāk skat. Rīss, J., Latviešu baptistu draudžu izcelšanās un viņu tālākā attīstība. Rīga, 1913 (2016); Tervits, J., Latvijas baptistu vēsture. Rīga, 1999.

 

PIRMAIS PASAULES KARŠ UN NEATKARĪGĀS LATVIJAS LAIKS: 1900-1940

IZAUGSME UN VIENOTĪBA

            Divdesmitā gadsimta sākumā draudžu darbs attīstījās visās jomās un strauji gāja plašumā. To raksturo arī šie skaitļi: 1896. gadā bija 65 draudzes ar 6126 locekļiem, bet Pirmā pasaules kara priekšvakarā 1913. gadā – 90 draudzes un 7358 locekļi.

Plašumā vērsās literatūras izdošanas darbs. J. A. Freija grāmatu apgāds līdz Pirmajam pasaules karam izdeva vairāk nekā 850 grāmatu un brošūru – gan latviešu baptistu autoru, gan tulkotus darbus. 1905. gadā J. A. Freijs sāka izdot baptistu nedēļas laikrakstu Avots, gadu vēlāk P. Lauberts – laikrakstu Kristīgs Vēstnesis. Svētdienas skolu darbam bija domāts nedēļas laikraksts Svētdienas skolnieks, jaunatnei – K. Freivalda izdotais žurnāls Jaunība.

Turpinājās garīgu koru dziesmu sacerēšana un izdošana. Diriģents Jēkabs Sīmanis 1902. gadā izdod Skaņu Rotu ar 242 dziesmām jauktiem, vīru un sieviešu koriem. Kopdarba rezultātā 1909. gadā tika izdota Mūsu Dziesmu Grāmata ar pielikumu Cerības Auseklis (sastādījuši Jānis Inķis un Vilis Krūms).

Plaši tika izvērsts misijas darbs. 1907. gadā Viljams Felters kļuva par pirmo latviešu baptistu, kas absolvējis Sperdžena koledžu Londonā. Viņš uzsāk aktīvu un nozīmīgu misijas un evaņģelizācijas darbu Sanktpēterburgā, Maskavā un citviet Krievijas impērijā.

Tika uzcelti un atvērti jauni dievnami. 1902. gadā tika uzcelts Rīgas Mateja draudzes dievnams, 1906. gadā – Liepājas Ciānas draudzes dievnams. Vairākas draudzes pārbūvēja jau esošas celtnes savām vajadzībām. Lielāko šādu darbu veica Rīgas Golgātas draudze, pārbūvējot armijas vajadzībām izmantoto krievu pareizticīgo dievnamu.

1912. gadā ar nelielu novēlošanos plaši tika svinēta Latvijas baptistu draudžu 50 gadu jubileja. Svētku pasākumi notika 47 vietās Latvijā, Krievijā un Amerikā. Rīgas Latviešu biedrības namā notika svētku koncerts, kurā dziedāja draudžu apvienotais koris.

Ražīgo darbu 1914. gadā pārtrauca Pirmais pasaules karš, kurā tika ierauta arī Latvija. Arī draudzēm tas bija grūts laiks. Daudzi dievnami tika nopostīti, slēgti vai rekvizēti armijas vajadzībām. Daudz maz normālu darbību turpināja tikai 35 draudzes, bet arī tām bija jāpakļaujas okupācijas varas spaidiem un dažādiem aizliegumiem.

Karš izpostīja ne tikai dievnamus, bet arī cilvēku dzīves. Bēgļu straumes aiznesa prom no Latvijas arī daudzus baptistus – tai skaitā kopdarba vadītājus J. A. Freiju, Jāni Rīsu, Pēteri Laubertu, Jāni Iņķi, Jēkabu Dubelzaru, Viljamu Fetleru un citus. Draudžu darbs atgūstas tikai pēc kara beigām, kad pamazām Latvijā atgriežas bēgļu gaitās izkaisītie draudžu locekļi un darbinieki.

Laiku starp Pirmo un Otro pasaules karu Latvijas baptistu vēsturē raksturo trīs iezīmes.

Pirmkārt, tas bija darba uzplaukuma laiks. Vēsturnieku vērtējumā 1918.-1923. gads Latvijā bija garīgās atmodas laiks. Ja 1911. gadā tika kristītas 229 personas un 1913. gadā – 286 personas, tad 1921. gadā – 1307 personas un 1922. gadā – 1116 personas. Draudžu darbs šajā laikā sasniedza savu skaitlisko kulmināciju. Latvijā bija vairāk nekā 12 000 baptistu draudžu locekļu.

Uzplaukums bija vērojams visās kalpošanas darba jomās. Lai to veicinātu vienotā veidā, tika izveidota Jaunatnes apvienība (1923), Sludinātāju (garīdznieku) brālība (1927), Māsu apvienība (1929) un Koru apvienība (1930). 1925. gadā plaši tika svinēta svētdienskolu darba 50 gadu jubileja, un tolaik svētdienskolnieku skaits draudzēs ir 5000. Atjaunojās jau pirms kara plaši attīstītā literārā darbība, sāka iznākt LBDS žurnāls Kristīgā Balss (1921). Tika organizēti LBDS Dziesmu svētki Liepājā (1925, 1935). Tapa Pestīšanas Templis (1927) – lielākais baptistu dievnams Latvijā.

Ļoti nozīmīgs notikums visam turpmākam baptistu darbam ir Garīgā semināra atvēršana 1922. gadā. Tā izveidotājs un pirmais direktors, mācītājs, teoloģijas goda doktors Jānis Aleksandrs Freijs ir viena no spilgtākajām un nozīmīgākajām personībām visā Latvijas baptistu vēsturē. 1932. gadā J. A. Freijs tiek apbalvots ar Latvijas Triju zvaigžņu ordeņa 3. šķiru. No 1925.-1929. gadam darbojas Misiones un Bībeles skola mācītāja Viljama Feltera vadībā.

Šajā laikā tika īstenota sena ideja par vienota darba centra izveidi. 1934. gadā tika atvērts Savienības nams, kurā izvietojas Savienības kanceleja, Garīgais seminārs, Semināra draudze, LBDS izdevniecība un veikals.

Otrā iezīme, kas raksturo šo laiku, ir Brazīlijas emigrācijas kustība. Emigrācijas pamatā bija garīga pārliecība, atklāsmes, pravietojumi un vadītāju, īpaši Jāņa Iņķa atvērtība tiem. Uz Brazīliju devās vairāk nekā 2500 cilvēku, no tiem 1500 baptistu, tur sākotnēji dibinot koloniju “Vārpa”.

Šīs kustības vērtējumi ir ļoti dažādi un pretēji. Lai kā mēs vērtētu izbraukšanu, ir skaidrs, ka Dievs to ir brīnišķīgi izmantojis. Šķiet, nekur pasaulē latviešu baptisti nav paveikuši tik iespaidīgu evaņģelizācijas darbu kā Brazīlijā. Šodien Brazīlijas Latviešu baptistu apvienība (1951) veic misijas darbu Rinkonā (Rincón del Tigre – “Tīģeru kakts”), Bolīvijā, kā arī atbalsta misijas darbu Brazīlijā un Čīlē.

Trešā iezīme bija divu savienību izveidošanās un to atkalapvienošanās. Laikā no 1926. līdz 1934. gadam Latvijas baptistu draudžu kopdarbs bija sadalījies divās savienībās – LBDS un OBDS (jeb Otrā savienība).

Garīgā atmoda, kas bija Svētā Gara darbs, caur Vasarsvētku kustību ienāca draudzēs un draudžu dievkalpojumos izraisīja tādas dažādas garīgas izpausmes, kas daļā draudžu locekļu izraisīja neapmierinātību. Arī vadošie brāļi bija sadalījušies divās grupās. Nesaskaņas garīgos un saimnieciskos jautājumos noveda pie divu savienību izveidošanās.

Otrā savienība veica aktīvu evaņģelizācijas darbību, un ar to bija saistīts garīgā darba uzplaukums. Tā nodibināja savas kalpošanas apvienības un izdeva periodiku, grāmatas un traktātus.

1932. gads ienes pārmaiņas abu savienību attiecībās, jo iesākas kopdarba iespēju meklēšana. Apvienošanās kongress notiek 1934. gadā. Svētku dievkalpojumā mācītājs Jānis Rīss saka: “Redzu šādus svētkus pirmo reizi, bet otrreiz vairs nevēlos redzēt, jo rūgtums, kas jāpiedzīvo, brālības saitēm irstot, ir pārāk liels.”

Lielā mērā šis bija Latvijas pirmās neatkarības laiks un arī garīgās atmodas laiks. Politiskā brīvība un garīgo meklējumu brīvība bija svētība un pārbaudījums, cauri kuram Dievs veda mūsu priekštečus. Tas, kas, iespējams, toreiz šķita pārprasta Gara vadība vai personiskās ambīcijas, Dieva žēlastībā un Viņa rokās nesa Viņa nodomu plašāku īstenošanos. Brīvības apstākļos un plašajās darba iespējās nepazaudēt vienotību, kuras centrā ir pats Kristus, – to varam mācīties no šī laika.
* Vairāk skat. Tervits, J., Latvijas baptistu vēsture. Rīga, 1999; Red. Fr. Čukurs, R. Ekšteins, A. Mēters, Dzīvības ceļš. ALBA, 1960; Sast. J. Kronlins, Mūsu kori un dziesmas. Latvijas baptistu draudžu koru vēstures materiālu krājums. Rīga, 1925.

Posted in Bez tēmas | Leave a comment

Jelgavas baptistu draudzes 146. gadasvētki

Aicinām uz draudzes 146. gadasvētkiem.

 

Posted in Bez tēmas | Leave a comment

Draudzes senioru ekskursija uz Baldoni un Bruknu 2020.08.29



Bildes no ekskursijas ŠEIT

 

Posted in Bez tēmas | Leave a comment

Baltijas Pastorālais Institūts (BPI) Drafts Mentorēšana

 

 

Kas ir Drafts Video Drafts 

Video Drafts “Misija”

Video Drafts “Iesaukums”

 

Posted in Bez tēmas | Leave a comment

Baptistu draudžu Dziesmu svētku ieskaņas koncerts Užavā 2020.07.25

Bijām kolosālā izbraukuma pasākumā Užavā, kurā Latvijas Baptistu Draudžu koru dalībnieki piedzīvoja koncertu un izpildījumu vienlaicīgi.

Izdziedājām Baptistu draudžu Dziesmu svētku koncerta repertuāru. Saistībā ar ārkārtas situāciju valstī LBDS Dziesmu svētki šogad nenotika. Cerībā, ka nākošajā gadā viss izdosies, turpinām gatavoties.

Skaistās dienas izskaņā dziedājām jūras malā, kāpās. Skaists skanējums un jauka iedvesma nākošajam koncertam.

 

Užavas bildes ŠEIT

 

Posted in Bez tēmas | Leave a comment

Draudzes pikniks 2020.07.18

Bildes no PIKNIKA šeit


Posted in Bez tēmas | Leave a comment

Jauniešu pārgājiens mežā 2020.07.10.-12.

Jauniešu pārgājiena bildes ŠEIT

 

Posted in Bez tēmas | Leave a comment

Jauniešu velo pārgājiens uz “Pūteli” 2020.06.19.-20.

Bildes ŠEIT

 

Posted in Bez tēmas | Leave a comment