Bībeles lasījuma pārdomas par Septembrī lasīto
Labdien, draudze un visi, kuriem ir dārgs un svarīgs Dieva Vārds!
Septembra mēnesī tikām aicināti lasīt Pāvila 2.vēstuli korintiešiem no 7. – 13.nodaļai, Pāvila vēstules galatiešiem, efeziešiem un Psalmus no 110.-119.
Savas pārdomas sākšu ar Pāvila vēstulēm. Man šķita interesanti uzzināt, ka Pāvils bija viens no Korintas draudzes dibinātājiem. Kā jau tas cilvēku sabiedrībā mēdz būt, tad arī šajā draudzē bija izcēlušās domstarpības. Pāvils centās izlīgt ar draudzes cilvēkiem un pamācīt viņus, kā dzīvot Kristus sekotāja cienīgu dzīvi. Strīdoties savā starpā, Korintas dr.locekļi bija piemirsuši ziedot evaņģēlija izplatīšanai. Pāvils atgādina, ka runa jau nav par naudu, bet sirds stāvokli, kas ir līdzjūtīga pret tiem kristiešiem, kuriem ir mazāk. Līdzīgi, kā mūsdienās arī Korintas draudzē notika salīdzināšana, kurš ir “superīgāks”apustulis. Pāvils atgādina, ka pats sagādā sev iztiku, ka nav izcils runātājs, ka bieži vien viņam bija jāpiedzīvo vajāšanas un trūkums, bet viņš nesūdzas, jo viņa vājumā parādās Kristus spēks. Pāvils min par kādiem “dižapustuļiem”, kuriem ir gudra runa, viss pietiek, kuri dižojas ar saviem garīgajiem sasniegumiem, un aicina draudzi izvērtēt, vai tas ir Kristus garā. Pāvils min, ka viņš ir ebrejs, israelietis, ka rūpējas par vairākām draudzēm un, ka viņam netrūkst pārdabisku un dziļu garīgu piedzīvojumu, bet viņš to ataino kā Kristus nopelnu, ne savu. Nobeidzot vēstuli, Pāvils aicina arī mūs, katru vienu, pārbaudīt sevi – kam mēs sekojam, kā vērtējam dzīves norises.
Arī Vēstulē galatiešiem Pāvils aizstāv sevi, sakot, ka sludina to mācību, ko saņēmis no Kristus – žēlastības evaņģēliju. Šajā draudzē kādi sāka akcentēt bauslību, tā mazinot Kristus nopelnu. Savukārt, citi papildus Kristus atziņai bija atgriezušies pie okultām lietām, pētot dienas, mēnešus un laiku. Pāvils izsaucas: ”Neprātīgie!” Pāvils ticības ceļu raksturo kā skaistu, ja ļaujamies Svētā Gara vadībai. Pāvils nav tikai teologs. Viņš arī dod praktiskus padomus, kā izturēt dzīves grūtības un ko izmest no savas dzīves, lai mums būtu vieglāk. Pāvilam ir padomi arī cilvēku emocionālajai dzīvei – kā justies labi, kā tikt galā ar skaudību, dusmām, vēlmi strīdēties, kā uzvarēt netiklību.
Vēstulē efeziešiem Pāvils no jauna liek uzsvaru uz Kristu, sakot, ka bez Kristus cilvēks ir garīgi miris, bet Kristū – topam garīgi dzīvi. Šajā vēstulē Pāvils daudz runā par kristieša praktisko dzīvi gan draudzē, gan sabiedrībā. Kaut visi esam unikāli un īpaši radīti, tomēr, kārtības labad, mums katram ir sava vieta. Sava vieta ir vecākam un bērnam, vīram un sievai, priekšniekam un padotajam. Pāvils aicina uz savstarpēju cieņu, saglabājot sapratni par savu vietu, lomu draudzē un sabiedrībā.
Un beidzot Psalmi! Man šķita interesanti uzzināt, ka psalmu grāmatā ir dažādu autoru psalmi, ne tikai ķēniņa Dāvida dziesmas. Es uzzināju, ka psalmus iedala divās lielās grupās – raudu dziesmas un slavas dziesmas. Septembra mēnesī lasāmie psalmi ietilpa slavas dziesmu grupā. Tie apdziedāja Dievu, Dieva darbus, dievbijīgu dzīvi, pazemību, palīdzību bēdu laikā, Dieva Vārdu un uzvaru. Es atklāju, ka Psalmu grāmatas sākumā vairāk ir raudu jeb žēlabu dziesmas, bet nobeigumā – pateicības un slavas dziesmas. Tas man lika domāt, ka ir labi, ja mums ir par ko žēloties un raudāt, izliet savas bēdas Dieva priekšā. Neviens jau mūžam neraud! Izraudoties nāk miers, prieks un pateicība. Grūti tiem, kuri noliedz savas jūtas un kuriem viss ir it kā kārtībā – tiem bieži vien nav gaviļu.
Nobeigt savas pārdomas es gribētu ar Ps. 118:27-28 vārdiem:”Tas Kungs ir Dievs, Viņš mūsu gaisma! Izraisiet deju vijas, greznojieties paši ar vītnēm un zaļumiem un greznojiet tā arī altāri līdz pat tā ragiem! Tu esi mans Dievs, es Tev pateicos! Es Tevi slavēšu, mans Dievs!”
Novēlu to piedzīvot arī Tev,dārgais lasītāj, ka dzīve ar Dievu ir skaista! Mīlestībā, Inese Drēska