Pārdomas par Bībeles lasījumu augustā

Augustu esam pavadījuši lasot divas lielas un nozīmīgas Bībeles grāmatas: apustuļa Pāvila vēstules Romiešiem un 1. Korintiešiem.

Pāvils raksta 1.Kor. 3:11 Citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau likts, un tas ir Jēzus Kristus. Mana ticība, mana dzīve, mana kalpošana, arī mana draudze, visam jābalstās uz Jēzus Kristus, Dieva Dēla evaņģēliju (Mk. 1:1) Pāvils šajās vēstulēs ļoti skaidri parāda praktisku veidu, kā to darīt, iezīmē ceļu, kā to panākt. Tomēr esmu pārliecināts, ka viss, kopā savelkot, ir pat mazāk par diviem Jēzus izceltajiem “lielākajiem baušļiem” (Mt. 22:37-39) un to praktisku realizāciju. Mīlēt Dievu un savu Tuvāko.

Ar Dievu ir viegli, viņš ir labs- Tēvs, kurš manu mīlestību ierauga, pieņem, sagaida, saprot, piedod, kurš uzticas man un pats ir uzticams; Tēvs mani ir pirmais mīlējis. Bet ar “tuvāko” tā nav: dažreiz nav viegli aiz grēka nastas (tiklab savas, kā otra) ieraudzīt cilvēku ko mīlēt. Citreiz mēs runājam viens otram nesaprotamās valodās vai arī mana mīlestība ir tikai klusi čuksti pasaules troksnī, pārāk niecīgs salmiņš slīcējam, kurš, to saņēmis, nav apmierināts. Vai tad nav bijis tā, ka mīlestībā es tomēr ceru sagaidīt kaut ko pretī un esmu aizvainots, kad nesaņemu neko. Tuvākais reizēm nemaz nav tik tuvs, tik tīkams vai atsaucīgs, gadās arī- tuvākais pieviļ, izmanto mīlestību un min to dubļos. Mana sirds dubļos… Jā, arī tad ar Dievu ir viegli.

Tādēļ Pāvils mani aicina lai es apzinos kāds ir mans stāvoklis Dieva priekšā: Rom. 3:9 Pāvils raksta ..mēs jau agrāk spriedām par jūdiem un grieķiem, ka tie visi ir zem grēka, viņš citē 14. Psalmu nav neviena taisna, neviena paša, bet nedaudz tālāk 23. pantā turpina visi ir grēkojuši, visiem trūkst dievišķās godības, bet Rom. 6:23 atrisina: alga par grēku ir nāve.

Es apzinos savu nespēju mainīt šo stāvokli jo, Rom. 3:28 cilvēks tiek attaisnots ticībā, neatkarīgi no bauslības darbiem, ceļš uz attaisnošanu- Jēzus Kristus, kas mūsu pārkāpumu dēļ tika nodots nāvē un mūsu attaisnošanas dēļ ir augšāmcelts (Rom. 4:25)

Es apzinos savu nespēju mainīt sevi, Rom. 7:15 Es neapjēdzu, ko pats daru, jo es nerīkojos tā, kā gribu, bet daru to, ko pats ienīstu. 7:20 ne jau es to daru, bet manī mītošais grēks.7:24-25 Pāvils šo nespēku noformulē jautājumā: Es, nožēlojamais cilvēks! Kas mani izraus no šīs nāvei padotās miesas?

Es apzinos savu vajadzību pēc Jēzus. Pāvils atgādina, ka Rom. 6:3 mēs, kas kristīti uz Jēzu Kristu, esam kristīti uz viņa nāvi un 6:11 Tā uzskatiet arī jūs sevi kā mirušus grēkam, bet dzīvus Dievam Jēzū Kristū. Mans ceļš ved caur kristību kapu kur, Rom. 12:1 nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri,

Es apzinos vajadzību pēc Svētā Gara. Pāvils norāda Rom. 8:7 miesas prāts ir naidā ar Dievu, tomēr 8:10 ja Kristus ir jūsos, tad miesa grēkā gan ir mirusi, bet gars caur taisnību ir dzīvs un tie, ko vada Dieva Gars, ir Dieva dēli (Rom. 8:11)

Un tad nāk tā otrā daļa- Rom. 13:9 ..mīli savu tuvāko kā sevi pašu.

1. Kor. 10:24 Neviens lai nemeklē savu paša, bet gan cita labumu Rom. 15:1-2 Mums, stiprajiem, pienākas nest to vājības, kas ir nespēcīgi, nevis censties patikt sev pašiem. Ikviens lai cenšas būt patīkams savam tuvākajam- viņam par labu, lai viņu celtu. Saviem spēkiem es to varu tikai vienu, otru reizi paveikt, bet pats Dievs mums rāda piemēru un aicina nevis paveikt, bet izdzīvot, jo, Rom. 5:8 Dievs savu mīlestību uz mums parāda ar to, ka Kristus par mums nomiris, kad mēs vēl bijām grēcinieki.

Manī šādu resursu nav, kā labs namturis varu dot tālāk, lietot, izdzīvot tikai to, ko pats no Kunga saņemu Rom. 5:5 jo Dieva mīlestība caur Svēto Garu, kas mums dots, ir ielieta mūsu sirdīs. Un jūs jau zināt: 1. Kor. 13:4-7 Mīlestība ir pacietīga, mīlestība ir labvēlīga, tā nav greizsirdīga; mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā nav nepiedienīga, nemeklē savu pašas labumu, neskaišas, nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā panes visu un uzticas visam, tā cer uz visu un iztur visu.

 

Pārdomas sagatavoja Kristaps Žukovskis.